Kas nogalina jūsu produktivitāti?

Uzreiz noliksim maliņā darbaholiķus, lai viņi tur mazliet atpūšas, kamēr mēs apspriedīsim parasto mirstīgo problēmas. Jāpiebilst gan, ka darbaholiķi, bez šaubām, ir veikuši lielu ieguldījumu tajā, par ko mēs gribam parunāt.

Kādā brīdī strādāt daudz ir kļuvis modīgi. Drīzāk ne jau daudz, bet ļoti daudz. Uzsākt agrāk un pabeigt vēlāk, tāpēc strādāt bez pārtraukuma. Pusdienu trūkums — medaļa. Darbs naktīs — gandrīz varonība.

Virsstundu kultūra sasniedza savu maksimumu Japānā, kur cilvēki sāka mirt darba vietās. Šai parādībai pat izdomāts īpašs termins — "karosi" — tā ir "nāve no pārstrādāšanās". Japāna ir viena no nedaudzajām valstīm, kurā tiek apkopota īpašā statistika par “karosi”. Galvenais nāves iemesls ir insults vai infarkts, ko veicinājis stress.

Tagad ļaujiet mums virzīties prom no šausmu stāstiem, bet atgriezties pie iesāktās tēmas — produktivitāte. Saprotams, ka, ja jūs vidēji strādājat vairāk nekā jūsu kolēģis, tad, visticamāk, jūsu produktivitāte ir augstāka, tikai tāpēc, ka jums ir vairāk darba stundu. Piemēram, kolēģis strādā 40 stundas nedēļā, bet jūs — 70. Tas nozīmē, ka jūs, visticamāk, upurējiet miegu, vakara atpūtu un brīvdienas.

Vai jūs esat efektīvi šādā situācijā? Kādu laiku — viennozīmīgi, jā. Pieņemsim, ka kādu laiku jūs varat strādāt ar paaugstinātu produktivitāti, un sniegt rezultātu 120% apjomā, grafiki tieksies uz augšu, pārdošanas apjoms augs, priekšnieki sāks dejot uzvaras deju, bet konkurenti mazgāsies asarās.

Ar laiku jūsu produktivitāte neizbēgami sāks samazināties. Tā vietā, lai sasniegtu 120% produktivitāti, jūs sasniegsiet 100%, kas būtībā ir normāli pēc cilvēciskajām normām, bet pēc tam produktivitāte nokritīs līdz 80% un turpinās samazināties, ja nepārtrauksiet strādāt virs normas. Pasliktināsies domāšana un attapība, pieņemamo lēmumu kvalitāte kritīsies, samazināsies arī koncentrēšanās spējas. Ja kaut reizi jums nācies atkārtoti pārlasīt vienu un to pašu triviālo e-pastu — jūs zināt, par ko te ir runa.

Tajā pat laikā jūsu kolēģis, kas strādā standarta 40 stundas nedēļā (kāds nelietis!) un neatstāj novārtā atpūtu un miegu, pastāvīgi ir efektīvs uz aptuveni 90-100%. Bez svārstībām. Kas kopumā padara viņu par efektīvāku darbinieku.

Protams, produktivitāti ietekmē arī virkne citu faktoru. Pašsajūta, garastāvoklis, attieksme pret darba uzdevumu, prokrastinācija un viss kas cits. Varbūt jūs ar kaķi salamājāties no rīta, nu mazums, kas. Bet darba stundu palielināšana veicina produktivitāti tikai īsā laika periodā. Vai tas mums ir nepieciešams?

Noslēgumā uzzīmēsim virtuālo apburto loku. Kad atsakāties no miega par labu darbam, ar laiku jūs izdegsiet un iepazīsities ar bezmiegu, kas vēl trakāk iespaidos darba rezultātus. Kognitīvās funkcijas tik spēcīgi samazinās regulāra bezmiega dēļ, ka varbūt tomēr būtu labāk, ka atnāk “karosi”.

Tāpēc, pirms izdariet izvēli par labu ekstra darbiem, padomājiet, vai varat tuvākajā laikā ieplānot pietiekamu atpūtu, lai kompensētu pārstrādāšanos.

Miers. Darbs. Dīvāns!

Nav komentāru

Komentēt